locativus

荷兰语

词源

借自拉丁语 locativus。

名词

locativus m (复数 locativi 或 locativussen)

1. (语法) 方位格或方位格形式的词语

近义词

• locatief
• zevende naamval

拉丁语

词源

源自 locāre +‎ -īvus。

发音

• (古典拉丁语) 国际音标^(帮助)：/lo.kaːˈtiː.u̯us/, [ɫ̪ɔkäːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (教会拉丁语) 国际音标^(帮助)：/lo.kaˈti.vus/, [lokäˈt̪iːvus]

形容词

locātīvus (阴性 locātīva，中性 locātīvum); 第一/第二类变格 形容词 (中世纪拉丁语，关系形容词)

1. 定位的
   1. (语法) 方位格的

变格

第一/第二类变格 adjective。

数	单数				复数
格 / 性	阳性	阴性	中性		阳性	阴性	中性
主格	locātīvus	locātīva	locātīvum		locātīvī	locātīvae	locātīva
属格	locātīvī	locātīvae	locātīvī		locātīvōrum	locātīvārum	locātīvōrum
与格	locātīvō		locātīvō		locātīvīs
宾格	locātīvum	locātīvam	locātīvum		locātīvōs	locātīvās	locātīva
夺格	locātīvō	locātīvā	locātīvō		locātīvīs
呼格	locātīve	locātīva	locātīvum		locātīvī	locātīvae	locātīva

相关词汇

• locātōrius
• locāticius

参考资料

• R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “locativus”, Dictionary of Medieval Latin from British Sources‎^[1], London: Oxford University Press for the British Academy, ISBN 0-19-725948-0, OCLC 1369101