lācis

參見：lacis 和 Lācis

拉脫維亞語

Lācis

詞源

*lākis的腭化形，源自原始波羅的語 *talk-, *tlāk- (tl → l)，源自原始印歐語 *tel-k-, *tl-ek- (“推，打，踢，踩”)。即原義為“踩踏者”，表示其代替了一個早期義為“熊”的詞 (參見原始印歐語 *h₂ŕ̥tḱos → 拉丁語 ursus, 古希臘語 ἄρκτος (árktos), 梵語 ऋक्ष (ṛkṣa))，而不見於其他波羅的語族語言。（較早的說法是與動詞lakt “舔”關聯，即“舔（蜜）者”，但無法與古普魯士語的同源詞說得通。）與立陶宛語 lokỹs, 古普魯士語 clokis (klokis) (< *tlokis，見於某些地名，如Tlokumpelk (“熊沼”)), 蘇多維亞語 łukas等同源。

發音

• 國際音標^(幫助): [lâːtsis]

音頻：

(檔案)

名詞

lācis m (第2變格)

1. 熊

   lāča midzenis ― 熊窩

   baltais lācis ― 白熊

   ledus lācis, leduslācis ― 北極熊 (字面意思是「冰熊」)

   medīt lāčus ― 獵熊

   stiprs, liels kā lācis ― 強壯，大如熊

   lāča miegs ― 熊般的睡眠（時間長，睡得安穩）

   guļ kā lācis ― 他/她睡得跟頭熊似的

   brūnā lāča svars var būt vairākus simtus kilogramu (parasti ap 250 kg) ― 一頭棕熊的體重可達數百千克（一般是250千克左右）

2. 〈喻〉 肥胖而行動遲緩的人

   pāris izbeidz deju, tikko sācis: dārgais, dejas laukumā jūs tomēr tikai lācis ― 一對情侶說完這話之後停止了舞蹈：“親愛的，站上舞池你就笨得跟頭熊一樣”

3. 〈喻〉 強壯的人

   Dāviene no sākuma pretojās visiem spēkiem, bet cik ilgi cilvēks pret tādu lāci noturēsies ― Dāviene開始用盡全力去抵抗，但是面對壯如熊的對手，又能堅持多久呢？

變格

lācis的變格 (第二類變格)

	單數 (vienskaitlis)	複數 (daudzskaitlis)
主格 (nominatīvs)	lācis	lāči
賓格 (akuzatīvs)	lāci	lāčus
屬格 (ģenitīvs)	lāča	lāču
與格 (datīvs)	lācim	lāčiem
工具格 (instrumentālis)	lāci	lāčiem
方位格 (lokatīvs)	lācī	lāčos
呼格 (vokatīvs)	lāci	lāči

派生詞

• lācene
• lācēns