lasīt

參見：lasit

拉脫維亞語

詞源

源自動詞lest (“用喙啄”；參見立陶宛語 lèsti、lēst “計算”)，源自原始波羅的語 *les-tei, *lest-ti ← 原始印歐語 *les- (“摘，收集”)，可能派生自詞幹*el- (“彎曲”)，即“彎腰摘”。後來的意思“閱讀”類比德語 lesen，受拉丁語 legō (“閱讀；摘，收集”)影響。 同時發生了格標記變化：lasīt grāmatā burtus “摘書裡的文字” (類似lasīt mežā ogas “在森林裡摘莓果”) → lasīt grāmatā “在書裡閱讀”→ lasīt grāmatu “讀書”。與立陶宛語 lasýti (“摘莓果、採蘑菇”), 哥特語 𐌻𐌹𐍃𐌰𐌽 (lisan), 古高地德語 lësan (“撿起，收集”), 德語 lesen (“採摘（葡萄）；閱讀”), 赫梯語 [具體何詞?] (/⁠lis-⁠/), [具體何詞?] (/⁠les-⁠/)等同源。

發音

• 國際音標^(幫助): [lasîːt]

音頻：

(檔案)

動詞

lasīt (第3類變位，現在時 lasu, lasi, lasa，過去式 lasīju) 〈及物〉

1. 閱讀

   prast lasīt un rakstīt ― 知道如何讀寫

   lasīt par arhitektūru ― 讀有關建築的書

   lasīt daiļliteratūru ― 看虛構作品

   lasīt avīzes ― 看報紙

   lasīt romānu, dzejoli ― 看小說

   lasīt rakstu žurnālā ― 讀雜誌裡的文章

   lasīt paziņojumu, uzrakstu ― 讀 報告、碑文

   lasīt ēdienu karti ― 讀懂男人

   lasīt balsī, skaļi ― 大聲朗讀

   lasīt priekšā ― 大聲講

   viņš daudz lasa ― 他讀過很多書

   esmu lasījis, ka salas esot ļoti skaistas ― 我看到過說這些島嶼很漂亮

   vēstuli vajadzēja lasīt divas reizes ― 人要讀信兩遍

   vai viņš arī patiesi lasīja vai tik grāmatā skatījās, tas nav zināms ― 不清楚他是真在看書還是就盯著書而已

   Ģirts lasa medicīniskajās grāmatās nodaļas par galvas traumām ― Ģirts 在看醫書的頭部受傷部分

   Kad zēnu aizveda uz skolu, viņš jau brīvi lasīja un rēķināja ― 當他們把男孩兒送去上學的時候，他已經很會讀書和算術了

2. 看懂，理解 （符號，記號，圖片，計劃）

   lasīt rasējumu ― 了解藍圖

   lasīt notis, partitūru ― 看懂記號，音符

   lasīt pēdas sniegā ― 看清雪中的足跡

   prast lasīt jūras kartes ― 明白如何看懂航海圖

   lasīt starp rindām ― 讀懂字裡行間的意思

3. (心理狀態) 看透，猜透

   lasīt domas ― 看透（某人的）想法

   lasīt dvēselē, sirdī ― 讀懂（某人的）靈魂

   es lasu viņa sejā nožēlu un to, ka viņš jūtas ļoti nepatīkami ― 我能看出他臉上的後悔，猜到他感覺很不快

4. (主題，話題) 開展教學/演講

   lasīt leksikogrāfiju ― 教詞典學

   etnogrāfijas kurss Latvijas Universitātē līdz 1938. gadam netika lasīts ― 1938年拉脫維亞大學開始教民族誌

   pašlaik dzejnieks jau lasa lekciju universitātē par mūsdienu kritikas jautājumiem ― 詩人現在在大學開展有關當代文學批評的講座

   man patiesībā ir neērti, jums te lasīt sprediķi ― 我現在對你說教也是挺尷尬的

   “Tēt, lūdzu, tikai nelasi lekciju!” Rita iesaucas ― “爹，求你了，別再說教了，” Rita 叫道

5. (詩歌) 朗誦

   aktieri lasīja dzeju ― 演員朗誦詩歌

   Lidija Freimane vācu skatītājiem viņu dzimtajā valodā lasīja Plūdoņa “Atraitnes dēlu” ― Lidija Freimane 用德語（他們自己的愉悅）對德國觀眾朗誦 Plūdonis 的 “The Widow's Son”

6. 採摘

   lasīt ogas, zēnes ― 採摘莓果、蘑菇

   lasīt nokritušos ābolus ― 摘掉落的蘋果

   lasīt mežā žagarus ― 撿森林裡的樹枝

   māte lasīs mežā sēnes ― 母親會去樹林摘蘑菇

   viņa lasīja zālītes un saknes, ar ko ārstēt slimniekus ― 她去採能治好病人的草藥

   pēcpusdienā puikas lasa nokritušās ozola zīles ― 下午男孩子們在摘橡子

   strazdi un zvirbuļi staigā turpat aiz mums un lasa sliekas un kukainīšus ― 椋鳥和麻雀走到我們後面，啄起蠕蟲和其他小昆蟲

7. 從……摘下，拿出

   lasīt ārā graudus no pelavām ― 從麥稈上摘下穀粒

   lasīt no kastes lielākos ābolus ― 從木箱裡拿出最大的蘋果

   lasīt grozā ābolus ― 從籃子裡拿出蘋果

   lasīt kartupeļus maisā ― 把土豆（從地裡）摘起來放進袋子裡

   es lasīju no viņas matiem nobirušos ziedus ― 我撿起她頭上掉下來的花

8. 〈罕〉 收集

   mana māte mazgāja buržujiem veļu un grīdas, lasīja pa pagalmiem lupatas, kaulus, pudeles, vecas kalošas ― 我母親把老闆家的衣服和地板弄乾淨，把後院裡的破布、骨頭、瓶子、舊鞋都集起來

9. 〈罕〉 使人聚集

   (viņš) kopā lasa pulku ― （他）把一群人聚在一起

變位

lasīt 的變位

	直陈式 (īstenības izteiksme)				命令式 (pavēles izteiksme)
		现在时 (tagadne)	过去式 (pagātne)	将来时 (nākotne)
第一人称单数	es	lasu	lasīju	lasīšu	—
第二人称单数	tu	lasi	lasīji	lasīsi	lasi
第三人称单数	viņš, viņa	lasa	lasīja	lasīs	lai lasa
第一人称复数	mēs	lasām	lasījām	lasīsim	lasīsim
第二人称复数	jūs	lasāt	lasījāt	lasīsiet, lasīsit	lasiet
第三人称复数	viņi, viņas	lasa	lasīja	lasīs	lai lasa
连接式 (atstāstījuma izteiksme)			分词 (divdabji)
现在时	lasot		现在主动 1 (Adj.)		lasošs
过去式	esot lasījis		现在主动 2 (Adv.)		lasīdams
将来时	lasīšot		现在主动 3 (Adv.)		lasot
命令式	lai lasot		现在主动 4 (Obj.)		lasām
条件式 (vēlējuma izteiksme)			过去主动		lasījis
现在时	lasītu		现在被动		lasāms
过去式	būtu lasījis		过去被动		lasīts
必需式 (vajadzības izteiksme)			名词化形式
直陈式	(būt) jālasa		不定式 (nenoteiksme)		lasīt
条件式 1	esot jālasa		否定不定式		nelasīt
条件式 2	jālasot		动名词		lasīšana

反義詞

• rakstīt

派生詞

帶前綴動詞：

• aizlasīt
• aplasīt
• atlasīt

• ielasīt
• izlasīt
• nolasīt

• palasīt
• pārlasīt
• pielasīt

• salasīt
• uzlasīt

其他派生詞：

• lasītājs, lasītāja
• lasīties