improbatus

拉丁語

詞源

improbō 的完成時被動分詞。

分詞

improbātus (阴性 improbāta，中性 improbātum)；第一/第二類變格分詞

1. 已被不贊同

變格

第一/第二類變格形容詞。

	單數				複數
	陽性	陰性	中性		陽性	陰性	中性
主格	improbātus	improbāta	improbātum		improbātī	improbātae	improbāta
屬格	improbātī	improbātae	improbātī		improbātōrum	improbātārum	improbātōrum
與格	improbātō	improbātae	improbātō		improbātīs
賓格	improbātum	improbātam	improbātum		improbātōs	improbātās	improbāta
離格	improbātō	improbātā	improbātō		improbātīs
呼格	improbāte	improbāta	improbātum		improbātī	improbātae	improbāta