sākt

拉脫維亞語

詞源

這個詞的起源尚不清楚。它可能來自原始印歐語 *ḱek-、*kek-、*sḱek-、*skek- (“跳”)（和俄語 скакать (skakatʹ, “跳躍”) 同源），透過元音變換，*kāk- > 原始波羅的語 *šak- > 拉脫維亞語 sākt。其他人則主張此詞源自不同的原始印歐語詞幹 *kā-、*kō-，而和俄語 скакать (skakatʹ) 不同。其原意可能為「跳躍」，由此引申為「匆忙、快速（做某事）」>「開始」。和立陶宛語 šókti (“跳躍、跳舞；匆忙（做某事）”) 同源。

發音

• 國際音標^(幫助): [sâːkt]

音頻：

(檔案)

動詞

sākt（及物，第1類變位，現在時 sāku，sāc，sāk，過去時 sāku）

1. 開始（執行行動的第一步、第一階段）

   sākt celtniecību, sēju, pētījumu ― 開始建設、播種、研究

   sākt sarunu ― 開始對話

   sākt stastīt ― 開始講述

   sākt strādāt, runāt, iet ― 開始工作、說話、走動

   sākt vēstuli, gleznu ― 開始一封信、一幅畫

2. 開始（參與（工作、學習等的）第一階段）

   sākt jauno mācību gadu ― 開始新學年

   lauku mājas sāka dienu ― 農舍開始了（工作）日

   sākt darba mūžu ― 開始（某人的）工作生活

3. 開始（使用某物的第一部分或組成部分）

   sākt jaunu cigarešu paciņu ― 開始一包新香煙

   sākt pēdējo maizes klaipu ― 開始做最後一條麵包

4. 開始（顯示（某事）的第一個跡象；第一次做）

   sākt smieties ― 開始笑

   bērns sācis baidīties no suņiem ― 孩子開始怕狗

   sāku dusmoties uz Ilželes māti ― 我開始對伊爾澤勒的母親生氣

5. 開始（第一次變得引人注目，顯示（某事）的第一個跡象）

   sāk krēslot ― 天開始黑了

   uguns sāk degt ― 火開始燃燒

   sniegs sāka kust ― 雪開始融化

變位

sākt 的變位

	直陈式 (īstenības izteiksme)				命令式 (pavēles izteiksme)
		现在时 (tagadne)	过去式 (pagātne)	将来时 (nākotne)
第一人称单数	es	sāku	sāku	sākšu	—
第二人称单数	tu	sāc	sāki	sāksi	sāc
第三人称单数	viņš, viņa	sāk	sāka	sāks	lai sāk
第一人称复数	mēs	sākam	sākām	sāksim	sāksim
第二人称复数	jūs	sākat	sākāt	sāksiet, sāksit	sāciet
第三人称复数	viņi, viņas	sāk	sāka	sāks	lai sāk
连接式 (atstāstījuma izteiksme)			分词 (divdabji)
现在时	sākot		现在主动 1 (Adj.)		sākošs
过去式	esot sācis		现在主动 2 (Adv.)		sākdams
将来时	sākšot		现在主动 3 (Adv.)		sākot
命令式	lai sākot		现在主动 4 (Obj.)		sākam
条件式 (vēlējuma izteiksme)			过去主动		sācis
现在时	sāktu		现在被动		sākams
过去式	būtu sācis		过去被动		sākts
必需式 (vajadzības izteiksme)			名词化形式
直陈式	(būt) jāsāk		不定式 (nenoteiksme)		sākt
条件式 1	esot jāsāk		否定不定式		nesākt
条件式 2	jāsākot		动名词		sākšana

派生詞彙

帶前綴的動詞

• aizsākt
• atsākt
• iesākt
• pasākt
• uzsākt

其他派生形式

• sākums