sākt

拉脱维亚语

词源

这个词的起源尚不清楚。它可能来自原始印欧语 *ḱek-、*kek-、*sḱek-、*skek- (“跳”)（和俄语 скакать (skakatʹ, “跳跃”) 同源），透过元音变换，*kāk- > 原始波罗的语 *šak- > 拉脱维亚语 sākt。其他人则主张此词源自不同的原始印欧语词干 *kā-、*kō-，而和俄语 скакать (skakatʹ) 不同。其原意可能为“跳跃”，由此引申为“匆忙、快速（做某事）”>“开始”。和立陶宛语 šókti (“跳跃、跳舞；匆忙（做某事）”) 同源。

发音

• 国际音标^(帮助): [sâːkt]

音频：

(档案)

动词

sākt（及物，第1类变位，现在时 sāku，sāc，sāk，过去时 sāku）

1. 开始（执行行动的第一步、第一阶段）

   sākt celtniecību, sēju, pētījumu ― 开始建设、播种、研究

   sākt sarunu ― 开始对话

   sākt stastīt ― 开始讲述

   sākt strādāt, runāt, iet ― 开始工作、说话、走动

   sākt vēstuli, gleznu ― 开始一封信、一幅画

2. 开始（参与（工作、学习等的）第一阶段）

   sākt jauno mācību gadu ― 开始新学年

   lauku mājas sāka dienu ― 农舍开始了（工作）日

   sākt darba mūžu ― 开始（某人的）工作生活

3. 开始（使用某物的第一部分或组成部分）

   sākt jaunu cigarešu paciņu ― 开始一包新香烟

   sākt pēdējo maizes klaipu ― 开始做最后一条面包

4. 开始（显示（某事）的第一个迹象；第一次做）

   sākt smieties ― 开始笑

   bērns sācis baidīties no suņiem ― 孩子开始怕狗

   sāku dusmoties uz Ilželes māti ― 我开始对伊尔泽勒的母亲生气

5. 开始（第一次变得引人注目，显示（某事）的第一个迹象）

   sāk krēslot ― 天开始黑了

   uguns sāk degt ― 火开始燃烧

   sniegs sāka kust ― 雪开始融化

变位

sākt 的变位

	直陈式 (īstenības izteiksme)				命令式 (pavēles izteiksme)
		现在时 (tagadne)	过去式 (pagātne)	将来时 (nākotne)
第一人称单数	es	sāku	sāku	sākšu	—
第二人称单数	tu	sāc	sāki	sāksi	sāc
第三人称单数	viņš, viņa	sāk	sāka	sāks	lai sāk
第一人称复数	mēs	sākam	sākām	sāksim	sāksim
第二人称复数	jūs	sākat	sākāt	sāksiet, sāksit	sāciet
第三人称复数	viņi, viņas	sāk	sāka	sāks	lai sāk
连接式 (atstāstījuma izteiksme)			分词 (divdabji)
现在时	sākot		现在主动 1 (Adj.)		sākošs
过去式	esot sācis		现在主动 2 (Adv.)		sākdams
将来时	sākšot		现在主动 3 (Adv.)		sākot
命令式	lai sākot		现在主动 4 (Obj.)		sākam
条件式 (vēlējuma izteiksme)			过去主动		sācis
现在时	sāktu		现在被动		sākams
过去式	būtu sācis		过去被动		sākts
必需式 (vajadzības izteiksme)			名词化形式
直陈式	(būt) jāsāk		不定式 (nenoteiksme)		sākt
条件式 1	esot jāsāk		否定不定式		nesākt
条件式 2	jāsākot		动名词		sākšana

派生词汇

带前缀的动词

• aizsākt
• atsākt
• iesākt
• pasākt
• uzsākt

其他派生形式

• sākums