sākt

拉脫維亞語

詞源

這個詞的起源尚不清楚。它可能來自原始印歐語 *ḱek-、*kek-、*sḱek-、*skek- (「跳」)（和俄語 скакать (skakatʹ, 「跳躍」) 同源），透過元音變換，*kāk- > 原始波羅的語 *šak- > 拉脫維亞語 sākt。其他人則主張此詞源自不同的原始印歐語詞幹 *kā-、*kō-，而和俄語 скакать (skakatʹ) 不同。其原意可能為「跳躍」，由此引申為「匆忙、快速（做某事）」>「開始」。和立陶宛語 šókti (「跳躍、跳舞；匆忙（做某事）」) 同源。

發音

• 國際音標^(幫助): [sâːkt]

音頻：

(檔案)

動詞

sākt（及物，第1類變位，現在時 sāku，sāc，sāk，過去時 sāku）

1. 開始（執行行動的第一步、第一階段）

   sākt celtniecību, sēju, pētījumu ― 開始建設、播種、研究

   sākt sarunu ― 開始對話

   sākt stastīt ― 開始講述

   sākt strādāt, runāt, iet ― 開始工作、說話、走動

   sākt vēstuli, gleznu ― 開始一封信、一幅畫

2. 開始（參與（工作、學習等的）第一階段）

   sākt jauno mācību gadu ― 開始新學年

   lauku mājas sāka dienu ― 農舍開始了（工作）日

   sākt darba mūžu ― 開始（某人的）工作生活

3. 開始（使用某物的第一部分或組成部分）

   sākt jaunu cigarešu paciņu ― 開始一包新香煙

   sākt pēdējo maizes klaipu ― 開始做最後一條麵包

4. 開始（顯示（某事）的第一個跡象；第一次做）

   sākt smieties ― 開始笑

   bērns sācis baidīties no suņiem ― 孩子開始怕狗

   sāku dusmoties uz Ilželes māti ― 我開始對伊爾澤勒的母親生氣

5. 開始（第一次變得引人注目，顯示（某事）的第一個跡象）

   sāk krēslot ― 天開始黑了

   uguns sāk degt ― 火開始燃燒

   sniegs sāka kust ― 雪開始融化

變位

sākt 的變位

	直陳式 (īstenības izteiksme)				命令式 (pavēles izteiksme)
		現在時 (tagadne)	過去式 (pagātne)	將來時 (nākotne)
第一人稱單數	es	sāku	sāku	sākšu	—
第二人稱單數	tu	sāc	sāki	sāksi	sāc
第三人稱單數	viņš, viņa	sāk	sāka	sāks	lai sāk
第一人稱複數	mēs	sākam	sākām	sāksim	sāksim
第二人稱複數	jūs	sākat	sākāt	sāksiet, sāksit	sāciet
第三人稱複數	viņi, viņas	sāk	sāka	sāks	lai sāk
連接式 (atstāstījuma izteiksme)			分詞 (divdabji)
現在時	sākot		現在主動 1 (Adj.)		sākošs
過去式	esot sācis		現在主動 2 (Adv.)		sākdams
將來時	sākšot		現在主動 3 (Adv.)		sākot
命令式	lai sākot		現在主動 4 (Obj.)		sākam
條件式 (vēlējuma izteiksme)			過去主動		sācis
現在時	sāktu		現在被動		sākams
過去式	būtu sācis		過去被動		sākts
必需式 (vajadzības izteiksme)			名詞化形式
直陳式	(būt) jāsāk		不定式 (nenoteiksme)		sākt
條件式 1	esot jāsāk		否定不定式		nesākt
條件式 2	jāsākot		動名詞		sākšana

派生詞彙

帶前綴的動詞

• aizsākt
• atsākt
• iesākt
• pasākt
• uzsākt

其他派生形式

• sākums