auss
拉脫維亞語
编辑詞源
编辑源自早期的複數形ausì,源自原始波羅的語 *aus- ← 原始印歐語 *h₂ṓws (“耳”)。源自原始波羅的語 ← 原始印歐語 *h₂ows-。與立陶宛語 ausìs, 古普魯士語, ausins(賓格複數), 教會斯拉夫語 ухо (uxo), 俄語 ухо (uxo), 白俄羅斯語 ву́ха (vúxa), 烏克蘭語 ву́хо (vúxo), 捷克語, 波蘭語 ucho, 哥特語 𐌰𐌿𐍃𐍉 (ausō) (< 原始日耳曼語 *ausan-, 古高地德語 ōra, 德語 Ohr, 阿維斯陀語 𐬎𐬱𐬌 (uši, “兩耳,內心,理由”), 古希臘語 οὖς (oûs), 拉丁語 auris (< *ausis)等同源。[1]
發音
编辑名詞
编辑auss f (第6變格)
- 〈解〉 耳
- ārējā, iekšējā auss ― 外,內耳
- pakasīt aiz auss ― 撓耳朵的後面
- spalvainas ausis ― 多毛的耳朵
- ausu ārsts ― 耳科醫生
- auss eja ― 耳道
- auss iekaisums ― 耳 感染
- nedzirdīgas, kurlas ausis ― 聾耳
- saberzēt nosalušas ausis ― 揉揉冰冷的耳朵
- ausīs džinkst, dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc ― 耳鳴
- mūsu auss skaņas svārstības uztver tikai no 15 līdz 20000 hercu intervālā ― 我們耳能感覺到的聲音範圍僅僅是從15到20000赫茲
- suns aprimst kaukt un aizdomīgi paceļ ausis ― 狗停下吼叫,懷疑地豎起耳朵
- 〈喻〉 人
- slēpt ko no ziņkārām ausīm ― 不讓……給好奇的人聽到/發現
- 聽力
- labas ausis ― 好的聽力
- vājas ausis ― 不好的聽力
- nē, es redzu: jūsu ausim mani vārdi ir tukša skaņa ― 不,我明白了:我的話對你來說不過是耳旁風
- (常〈复〉) 物件的耳形部位
- nolaist cepures ausis ― to let down (one's) hat ears
- būrtnīca ar ausīm ― a notebook with ears
- durvīs parādās večuks... ziemas cepures ausis nokarājas uz abām pusēm kā dažkārt zaķim ― an old man showed up at the door... the ears of his winter hat were hanging on both sides as bunny ears sometimes do
變格
编辑auss的變格 (第6類變格)
單數 (vienskaitlis) | 複數 (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
主格 (nominatīvs) | auss | ausis |
賓格 (akuzatīvs) | ausi | ausis |
屬格 (ģenitīvs) | auss | ausu |
與格 (datīvs) | ausij | ausīm |
工具格 (instrumentālis) | ausi | ausīm |
方位格 (lokatīvs) | ausī | ausīs |
呼格 (vokatīvs) | auss | ausis |
近義詞
编辑- (聽力): dzirde
派生詞
编辑參考資料
编辑- ↑ Karulis, Konstantīns (1992年),“auss”,Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [拉脫維亞語語源詞典] (拉脫維亞語),Rīga:AVOTS,ISBN 9984-700-12-7