stabilitus

拉丁語

詞源

stabiliō 的完成時被動分詞。

分詞

stabilītus (阴性 stabilīta，中性 stabilītum)；第一/第二類變格分詞

1. 已被穩定，已被穩固

變格

第一/第二類變格形容詞。

	單數				複數
	陽性	陰性	中性		陽性	陰性	中性
主格	stabilītus	stabilīta	stabilītum		stabilītī	stabilītae	stabilīta
屬格	stabilītī	stabilītae	stabilītī		stabilītōrum	stabilītārum	stabilītōrum
與格	stabilītō	stabilītae	stabilītō		stabilītīs
賓格	stabilītum	stabilītam	stabilītum		stabilītōs	stabilītās	stabilīta
離格	stabilītō	stabilītā	stabilītō		stabilītīs
呼格	stabilīte	stabilīta	stabilītum		stabilītī	stabilītae	stabilīta