leto

参见：Leto、letó、léto、lěto、lēto、łeto 和 лето

拉丁语

发音

(古典拉丁语) 国际音标^(帮助): /ˈleː.toː/, [ˈɫ̪eːt̪oː]
(教会拉丁语) 国际音标^(帮助): /ˈle.to/, [ˈlɛːt̪o]

动词

lētō (现在时不定式 lētāre，完成时主动式 lētāvī，目的动名词 lētātum)；第一类变位

杀
- 9 CE, Ovid, Ibis 503:
  Quique Lycurgiden letavit, et arbore natum, / Idmonaque audacem, te quoque rumpat aper.
  那头杀死了来古格士之子、从树上诞生的人——敏锐的伊德蒙的野猪，也会把你们撕成碎片！

变位

lētō (第一类变位)的变位
直陈式		单数			复数
直陈式		第一人称	第二人称	第三人称	第一人称	第二人称	第三人称
主动	现在时	lētō	lētās	lētat	lētāmus	lētātis	lētant
	未完成过去时	lētābam	lētābās	lētābat	lētābāmus	lētābātis	lētābant
	将来时	lētābō	lētābis	lētābit	lētābimus	lētābitis	lētābunt
	完成时	lētāvī	lētāvistī	lētāvit	lētāvimus	lētāvistis	lētāvērunt, lētāvēre
	过去完成时	lētāveram	lētāverās	lētāverat	lētāverāmus	lētāverātis	lētāverant
	将来完成时	lētāverō	lētāveris	lētāverit	lētāverimus	lētāveritis	lētāverint
被动	现在时	lētor	lētāris, lētāre	lētātur	lētāmur	lētāminī	lētantur
	未完成过去时	lētābar	lētābāris, lētābāre	lētābātur	lētābāmur	lētābāminī	lētābantur
	将来时	lētābor	lētāberis, lētābere	lētābitur	lētābimur	lētābiminī	lētābuntur
	完成时	lētātus + 现在主动直陈形 of sum
	过去完成时	lētātus + 未完成主动直陈形 of sum
	将来完成时	lētātus + 将来主动直陈形 of sum
虚拟式		单数			复数
虚拟式		第一人称	第二人称	第三人称	第一人称	第二人称	第三人称
主动	现在时	lētem	lētēs	lētet	lētēmus	lētētis	lētent
	未完成过去时	lētārem	lētārēs	lētāret	lētārēmus	lētārētis	lētārent
	完成时	lētāverim	lētāverīs	lētāverit	lētāverīmus	lētāverītis	lētāverint
	过去完成时	lētāvissem	lētāvissēs	lētāvisset	lētāvissēmus	lētāvissētis	lētāvissent
被动	现在时	lēter	lētēris, lētēre	lētētur	lētēmur	lētēminī	lētentur
	未完成过去时	lētārer	lētārēris, lētārēre	lētārētur	lētārēmur	lētārēminī	lētārentur
	完成时	lētātus + 现在主动虚拟形 of sum
	过去完成时	lētātus + 未完成主动虚拟形 of sum
命令式		单数			复数
命令式		第一人称	第二人称	第三人称	第一人称	第二人称	第三人称
主动	现在时	—	lētā	—	—	lētāte	—
主动	将来时	—	lētātō	lētātō	—	lētātōte	lētantō
被动	现在时	—	lētāre	—	—	lētāminī	—
被动	将来时	—	lētātor	lētātor	—	—	lētantor
非定形		主动			被动
非定形		现在时	完成时	将来时	现在时	完成时	将来时
不定式		lētāre	lētāvisse	lētātūrum esse	lētārī	lētātum esse	lētātum īrī
分词		lētāns	—	lētātūrus	—	lētātus	lētandus
动词性名词		动名词				目的分词
		属格	与格	宾格	夺格	宾格	夺格
		lētandī	lētandō	lētandum	lētandō	lētātum	lētātū

名词

lētō m

lētum 的与格/夺格单数

来源

leto in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879
“leto”, in Charlton T. Lewis (1891年) An Elementary Latin Dictionary，New York：Harper & Brothers
leto在Charles du Fresne du Cange的Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
leto在Gaffiot, Félix (1934年) Dictionnaire illustré Latin-Français (拉丁语-法语详解词典)，Hachette中的内容
“leto”, in The Perseus Project (1999) Perseus Encyclopedia‎^[1]
“leto”, in Harry Thurston Peck, editor (1898年) Harper's Dictionary of Classical Antiquities，New York：Harper & Brothers
“leto”, in William Smith, editor (1848年) A Dictionary of Greek Biography and Mythology，London：John Murray