leto

參見：Leto、letó、léto、lěto、lēto、łeto 和 лето

拉丁語

發音

(古典拉丁語) 國際音標^(幫助): /ˈleː.toː/, [ˈɫ̪eːt̪oː]
(教會拉丁語) 國際音標^(幫助): /ˈle.to/, [ˈlɛːt̪o]

動詞

lētō (现在时不定式 lētāre，完成时主动式 lētāvī，目的动名词 lētātum)；第一类变位

殺
- 9 CE, Ovid, Ibis 503:
  Quique Lycurgiden letavit, et arbore natum, / Idmonaque audacem, te quoque rumpat aper.
  那头杀死了来古格士之子、从树上诞生的人——敏锐的伊德蒙的野猪，也会把你们撕成碎片！

變位

lētō (第一類變位)的變位
直陳式		單數			複數
直陳式		第一人稱	第二人稱	第三人稱	第一人稱	第二人稱	第三人稱
主動	現在時	lētō	lētās	lētat	lētāmus	lētātis	lētant
	未完成過去時	lētābam	lētābās	lētābat	lētābāmus	lētābātis	lētābant
	將來時	lētābō	lētābis	lētābit	lētābimus	lētābitis	lētābunt
	完成時	lētāvī	lētāvistī	lētāvit	lētāvimus	lētāvistis	lētāvērunt, lētāvēre
	過去完成時	lētāveram	lētāverās	lētāverat	lētāverāmus	lētāverātis	lētāverant
	將來完成時	lētāverō	lētāveris	lētāverit	lētāverimus	lētāveritis	lētāverint
被動	現在時	lētor	lētāris, lētāre	lētātur	lētāmur	lētāminī	lētantur
	未完成過去時	lētābar	lētābāris, lētābāre	lētābātur	lētābāmur	lētābāminī	lētābantur
	將來時	lētābor	lētāberis, lētābere	lētābitur	lētābimur	lētābiminī	lētābuntur
	完成時	lētātus + 現在主動直陳形 of sum
	過去完成時	lētātus + 未完成主動直陳形 of sum
	將來完成時	lētātus + 將來主動直陳形 of sum
虛擬式		單數			複數
虛擬式		第一人稱	第二人稱	第三人稱	第一人稱	第二人稱	第三人稱
主動	現在時	lētem	lētēs	lētet	lētēmus	lētētis	lētent
	未完成過去時	lētārem	lētārēs	lētāret	lētārēmus	lētārētis	lētārent
	完成時	lētāverim	lētāverīs	lētāverit	lētāverīmus	lētāverītis	lētāverint
	過去完成時	lētāvissem	lētāvissēs	lētāvisset	lētāvissēmus	lētāvissētis	lētāvissent
被動	現在時	lēter	lētēris, lētēre	lētētur	lētēmur	lētēminī	lētentur
	未完成過去時	lētārer	lētārēris, lētārēre	lētārētur	lētārēmur	lētārēminī	lētārentur
	完成時	lētātus + 現在主動虛擬形 of sum
	過去完成時	lētātus + 未完成主動虛擬形 of sum
命令式		單數			複數
命令式		第一人稱	第二人稱	第三人稱	第一人稱	第二人稱	第三人稱
主動	現在時	—	lētā	—	—	lētāte	—
主動	將來時	—	lētātō	lētātō	—	lētātōte	lētantō
被動	現在時	—	lētāre	—	—	lētāminī	—
被動	將來時	—	lētātor	lētātor	—	—	lētantor
非定形		主動			被動
非定形		現在時	完成時	將來時	現在時	完成時	將來時
不定式		lētāre	lētāvisse	lētātūrum esse	lētārī	lētātum esse	lētātum īrī
分詞		lētāns	—	lētātūrus	—	lētātus	lētandus
動詞性名詞		動名詞				目的分詞
		屬格	與格	賓格	奪格	賓格	奪格
		lētandī	lētandō	lētandum	lētandō	lētātum	lētātū

名詞

lētō m

lētum 的與格/奪格單數

來源

leto in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879
“leto”, in Charlton T. Lewis (1891年) An Elementary Latin Dictionary，New York：Harper & Brothers
leto在Charles du Fresne du Cange的Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
leto在Gaffiot, Félix (1934年) Dictionnaire illustré Latin-Français (拉丁語-法語詳解詞典)，Hachette中的內容
“leto”, in The Perseus Project (1999) Perseus Encyclopedia‎^[1]
“leto”, in Harry Thurston Peck, editor (1898年) Harper's Dictionary of Classical Antiquities，New York：Harper & Brothers
“leto”, in William Smith, editor (1848年) A Dictionary of Greek Biography and Mythology，London：John Murray